Bez šaubām, dažādiem kultūras pieminekļiem ir svarīga nozīme pilsētas dzīvē – prezentēt to. Tas, kas notiek uz pilsētas ielām, var tikt uzskatīts par pilsētas vizītkarti, jo atbraucot uz jaunu vietu, pirmais, kas ķeras acīs – dažādi neparasti elementi. Pieminekļi un dažādas interesantas skulptūras ir tieši tie elementi, kuriem varētu pievērst uzmanību gan tūristi, gan paši pilsētas iedzīvotāji.

Viedokļi par pilsētas pieminekļiem dalās, jo no vienas puses kultūras atbalstītāji (nosauksim tos par entuziastiem) ar prieku atbalsta līdzīgus piedāvājumus ierīkot pilsētas centrā kaut kādu neparastu veidojumu, dažiem ir vienkārši vienalga, bet ir arī tie, kuri uzstājas pret līdzīgiem jauninājumiem pilsētas, uzskatot, ka pilsētas kultūru veido paši cilvēki un tai jāizpaužas kādā citā veidā – dažādos pasākumos vai sarīkojumos.

Tomēr atgriezīsimies pie īstiem kultūras entuziastiem, kuri ar lielu prieku un iedvesmu izdomā realizēt kādas interesantas idejas. Tieši pateicoties tādiem cilvēkiem, 2008. gadā vasarā Rīgā tika uzstādīts viens ļoti savdabīgs jauns pilsētas objekts – Putuplasta ruksis krājkasītes formā. Skulptūra no putuplasta tika izvietota Rīgas Centrāltirgū un to varēja apskatīt vienas dienas laikā, kā arī to varēja vērot Mālpils novada 800 gadu jubilejā. 

Tā saucama rukša ideja bija “veltīta” Rīgas domes taupīgumam. Lieta tāda, ka pirms dažiem mēnešiem plašsaziņas līdzekļos tika minēta ideja par to, ka Rīgas dome plāno Centrāltirgū būvēt Teodora Zaļkalna populāras Cūkas atveidojumu no sintētiskiem materiāliem, kas izmaksātu 30 000 latu. Galu galā pietika ar saziedotiem 1000 latiem un skulptūra tika izveidota divu mēnešu laikā. Vispirms entuziasti plānoja izveidot skulptūru par 500 latiem, bet rezultātā sanāca iztērēt vairāk nepietiekamas līdzīgas pieredzes dēļ. Tomēr tas tik un tā izmaksāja daudzreiz mazāk, nekā to plānoja izveidot valdība, kas arī kļuva par simbolu tam, ka valsts valdība mēdz būt izšķērdīga finanšu ziņā. ruksis

Vērts atzīmēt entuziastu neatlaidīgo vēlmi izveidot ruksi, jo atbalstu gan no Rīgas pašvaldības, gan Centrāltirgu administrācijas viņi nesaņēma, kas nozīmēja to, ka viss bija tikai mākslinieku rokās. Rukša izmēri bija apmēram 2,5 augstumā un platumā, kā arī 4 m garumā. Viņam tika dots vārds – Helgars un tā pamatu veido karkass, kas uzbūvēts no koka un ir apšūts ar celtniecības sietu, pēc tam appūsts ar celtniecības putām, noslīpēts, aplīmēts ar stiklu un nokrāsots zelta krāsā.

Neskatoties uz to, ka “Zelta ruksis” bija cietis dažas vandālisma uzbrukumus –  piemēram tika nozagta 60 cm liela monēta, kas karājas uz tās šņukura laikā, kad skulptūra bija izvietota jau Mālpils novadā, tā kļuva par ļoti iespaidīgo simbolu, kuram bija konkrēts mērķis un tas tika veiksmīgi sasniegts.